Nebanku kreditētāji

AizdevumsLatvijā nebanku kreditētāji jeb alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji attīstījuši darbību, īpaši pateicoties finanšu krīzei 2009. gadā. Taču jau pirms tam bija vērojama biznesa izaugsme. Šobrīd finanšu tehnoloģiju (FinTeh) nozares attīstība gādā par vēl papildus materiālu nebanku kreditētāju jomas paplašināšanai. Viegli pieejamā nauda gan ar jauno lietotņu, gan ātrā interneta palīdzību ļauj iegūt naudu no aizdevēja ļoti īsā laika posmā. Liela nozīme ir arī alternatīvās finanšu pakalpojumu nozares elastīgajai attieksmei pret klientu un naudas drošību. Tā jau kopš nebanku finansētāju rašanās pirmsākumiem tiek uzskatīta par aizņēmējam labvēlīgāku, kaut arī nenoliegt, ka sākotnēji šī maz kontrolētā brīvība neuzmanīgākus kredīta ņēmējus ievilināja lielos parādos. Banku konservatīvais darbības stils, pamatots augstajā drošības līmenī, bieži prasa ilgāku laiku kredītu noformēšanai, kas ietver gan nepieciešamo pamatojuma dokumentu sagādāšanu, gan laika patēriņu, izskatot pretendenta kandidatūru. Šobrīd, kad nebanku kredītu nozare aizvien vairāk tiek juridiski sakārtota, jautājums ir vienīgi salīdzinošajā ātrumā, kādā strādā banka vai nebanku kreditētājs, procentu likmēs, attieksmē pret klientu un piedāvātajos tehnoloģiju risinājumos. Banku pluss var būt ilgstoša sadarbība ar klientu vecumā no 30 gadiem – jaunāki, ņemot vērā gada skaitļus, kādos radās nebanku kreditētāji, iespējams, sākuši savu finanšu sadarbību ar nebanku aizdevējiem. Vidēja gadagājuma ļaudīm alga bankas kontā un ilgtermiņa komunikācija ar kredītiestādi devusi pamatu sadarbībai, kas palīdz arī veidot aizdevēja un aizņēmēja attiecības. Bez šaubām, sadarbība ar bankām vai alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem atkarīga arī no rakstura īpašībām, tādām kā elastība, komunikabilitāte, atvērtība un citām.

Atšķirības starp alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir aizdevumu summu apmērā, procentu likmēs, aizdevuma atmaksas termiņā, personas vecumā, kāds noteikts, lai drīkstētu iegādāties pakalpojumu, aizdevuma atmaksas pagarināšanas maksā un līgumsoda apjomos. Nevajadzētu paļauties uz vairumā avotos sastopamo informāciju par nebanku kreditētāju viegli aizdoto naudu. Pat ja aizdevējs stingri nekontrolē kredīta ņēmēja ienākumu atbilstību kredīta summai (kaut gan pozitīva attīstība šajā virzienā aizvien notiek), aizņēmējiem pašiem jāseko savai finanšu spējai. Savukārt negodīgi aizdevēji rodas tikai sadarbībā ar pašiem aizņēmējiem. Nebanku kreditētājs, kurš meklē sev klientus ar interneta sludinājumu portālu palīdzību, droši vien arī atradīs savu gardo kumosiņu – personu, kam neienāks prātā ne pārbaudīt aizdevēja profilu, ne noslēgt līgumu ar to. Īsteno aizdevēju visdrošāk meklēt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā, kuras biedri vienojušies ne vien par iekļaušanos profesionālā apvienībā, bet arī par Labās prakses standarta un Klientu hartas ievērošanu (www.lafpa.lv). Uzticamajiem LAFPA biedriem pievienojušies zīmoli Vivus.lv, Banknote, SohoCredit, creditON, MiniCredit, Kredits7, Kredits365, Iespēju kredīts, Greencredit, OpenCredit, Finanza, Grand Credit, WestKredit un citi.

Attīstās arī iedzīvotāju savstarpējo aizdevumu platformas. Aizdevēji un aizņēmēji ir privātpersonas, bet finanšu platforma darbojas kā starpnieks. Latvijā šī nozare tikko sākusi attīstīties, un tiek minētas gan pozitīvās, gan negatīvās šī finanšu pakalpojuma iezīmes. Aizdevumi ir viegli pieejami, tāpat kā citās nebanku kreditētāju kompānijās, taču nepilnīgi sakārtotā likumdošanas vide negarantē pilnīgu aizdevēja naudas drošību šāda veida finanšu darbībās.Pie pozitīvas attīstības kopīgi strādā aizdevumu platformu veidotāji un likumdevēji, taču ietekmīgā banku sfēra joprojām kavē ātri reaģēt uz nozares vajadzībām. Twino un Mintos savus pakalpojumus piedāvā visiem, kam ir brīvi līdzekļi un vēlme tos ieguldīt aizdevumos, pretī saņemot procentus par ieguldījumu.