Latvijas parādsaistības

Latvijas parādu pārvalda Valsts kase. Valsts aizņemas, lai finansētu budžeta deficītu. Latvija aizņemas iekšējā finanšu tirgū gan no privātpersonām, gan institucionāliem investoriem. Pie summām, ko parādā valsts, pieskaitāmi arī pašvaldību aizņēmumi no Valsts kases un valsts garantētie (galvotie) aizņēmumi.

Privātpersonām tiek pārdotas īstermiņa parādzīmes un vidēja un ilgtermiņa obligācijas, kā arī krājobligācijas. Taču valsts var aizņemties arī no pensiju un investīciju fondiem un komercbankām. Starptautiskie aizdevumi veidojas no eiroobligācijām un parādiem bankām – Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Padomes attīstības bankai, Ziemeļu Investīciju bankai. Eiroobligācijas ir Latvijas vērtspapīri ārvalstu valūtā, kas emitēti starptautiskajos finanšu tirgos. Eiroobligācijas galvenokārt iegādājas ārvalstu investori – dažādi fondi un bankas. Latvijas ārējo parādu veido aizņēmumi no institūcijām, kurās Latvija ir dalībniece. Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Stabilizācijas mehānisms ir iestādes, kas aizdod valstu valdībām līdzekļus krīzes gadījumā. Ārējo parādu veido arī aizņēmumi no citu valstu valdībām.

Saskaņā ar Valsts kases 2016. gada 2. ceturkšņa datiem vislielākais parāds ir emitēto eiroobligāciju pārdotais apjoms, tam seko iekšējais parāds, parāds Eiropas Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, Pasaules Bankai, Starptautiskajam Valūtas fondam un Ziemeļu Investīciju bankai. Aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda 2012. gadā tika atmaksāts pirms termiņa, jo tā procentu likme salīdzinoši bija augstāka par tolaik citās institūcijās pieejamajām procentu likmēm. Tāpēc aizdevums tika pārfinansēts ar eiroobligāciju resursiem. Eiropas Komisijas aizdevums neparedz pirmstermiņa atmaksu, bet, atmaksājot aizņēmumu, ko finansē Pasaules Banka, būtu jāmaksā ļoti augstas soda naudas. No iekšējiem vērtspapīriem vislielākais apjoms ir obligācijas ar 5 gadu termiņu, tiem seko vērtspapīri ar sākotnējo aizdevuma termiņu 3 un 10 gadi.

Latvijai ir noteikts samērā augsts kredītreitings: Standard & Poors’s A-, Fitch A- un Moody’s A3. Pēc kredītreitingu skalas tas nozīmē, ka investori riskē minimāli, jo aizņēmējs ir novērtēts ar vidēji augstu kredītkvalitāti. Investoru viedoklis par aizņēmēju veidojas no dažādiem faktoriem: politiskā un ekonomiskā situācija valstī, emitēto vērtspapīru cena salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu vērtspapīriem, valsts spēja nokārtot savas parādsaistības, investoru gatavība ieguldīt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *